संत साहित्य
Work in progress. Translations and commentary are AI-generated and may contain inaccuracies or hallucinations — please use your own judgement and check against the original sources.

Dashak 14 · Samāsa 7

39 ovis

नाना वेश नाना आश्रम । सर्वांचें मूळ गृहस्थाश्रम । जेथें पावती विश्राम । त्रैलोक्यवासी
nānā veśa nānā āśrama | sarvāmcem mūḷa gṛhasthāśrama | jethem pāvatī viśrāma | trailokyavāsī
Various ways, various āśramas; the root of all is the householder-āśrama; / where they obtain rest — all the three-world-dwellers.
देव ऋषी मुनी योगी । नाना तापसी वीतरागी । पितृआदिकरून विभागी । अतीत अभ्यागत
deva ṛṣī munī yogī | nānā tāpasī vītarāgī | pitṛādikarūna vibhāgī | atīta abhyāgata
Deva, ṛṣi, muni, yogī; various tapasvīs, dispassionate ones; / pitṛ-etc. — shareholders, atīta-abhyāgata (guest-wanderer);
गृहस्थाश्रमीं निर्माण जाले । आपला आश्रम टाकून गेले । परंतु गृहस्थागृहीं हिंडों लागले । कीर्तिरूपें
gṛhasthāśramīm nirmāṇa jāle | āpalā āśrama ṭākūna gele | paramtu gṛhasthāgṛhīm himḍom lāgale | kīrtirūpem
born in the household-āśrama, they abandoned their āśrama and left; / yet went about from house-to-house — in kīrti-form.
याकारणें गृहस्थाश्रम । सकळामधें उत्तमोत्तम । परंतु पाहिजे स्वधर्म । आणी भूतदया
yākāraṇem gṛhasthāśrama | sakaḷāmadhem uttamottama | paramtu pāhije svadharma | āṇī bhūtadayā
For this reason, the gṛhastha-āśrama — is supreme-of-supremes. / But sva-dharma is needed, and compassion-for-beings.
जेथें शडकर्में चालती । विध्योक्त क्रिया आचरती । वाग्माधुर्यें बोलती । प्राणीमात्रासी
jethem śaḍakarmem cālatī | vidhyokta kriyā ācaratī | vāgmādhuryem bolatī | prāṇīmātrāsī
Where the six karmas operate; vidhi-oktā (ordained) kriyās are performed; / speaking with speech-sweetness — to every creature.
सर्वप्रकारें नेमक । शास्त्रोक्त करणें कांहींयेक । त्याहिमध्यें अलोलिक । तो हा भक्तिमार्ग
sarvaprakārem nemaka | śāstrokta karaṇem kāmhīmyeka | tyāhimadhyem alolika | to hā bhaktimārga
Rigorous in every way; śāstra-oktā do something. / Within these, the supernatural — is the bhakti-path.
पुरश्चरणी कायाक्लेसी । दृढव्रती परम सायासी । जगदीशावेगळें जयासी । थोर नाहीं
puraścaraṇī kāyāklesī | dṛḍhavratī parama sāyāsī | jagadīśāvegaḷem jayāsī | thora nāhīm
Puraścaraṇī, body-afflicted; firm-vowed, greatly-attentive; / for whom nothing is great — apart from jagadīśa.
काया वाचा जीवें प्राणें । कष्टे भगवंताकारणें । मनें घेतलें धरणें । भजनमार्गीं
kāyā vācā jīvem prāṇem | kaṣṭe bhagavamtākāraṇem | manem ghetalem dharaṇem | bhajanamārgīm
Body, speech, life, breath — labors for Bhagavant. / Mind has taken up vow — on the bhajana-path.
ऐसा भगवंताचा भक्त । विशेष अंतरीं विरक्त । संसार सांडून झाला मुक्त । देवाकारणें
aisā bhagavamtācā bhakta | viśeṣa amtarīm virakta | samsāra sāmḍūna jhālā mukta | devākāraṇem
Such a Bhagavant's bhakta — specially dispassionate within; / abandoning samsāra, has become mukta — for Deva.
अंतरापासून वैराग्य । तेंचि जाणावें महद्भाग्य । लोलंगतेयेवढें अभाग्य । आणीक नाहीं
amtarāpāsūna vairāgya | temci jāṇāvem mahadbhāgya | lolamgateyevaḍhem abhāgya | āṇīka nāhīm
Inner vairāgya — that itself is known as great fortune. / No misfortune — greater than lolangatā (greedy-hanging-on).
राजे राज्य सांडून गेले । भगवंताकारणें हिंडलें । कीर्तिरूपें पावन जाले । भूमंडळीं
rāje rājya sāmḍūna gele | bhagavamtākāraṇem himḍalem | kīrtirūpem pāvana jāle | bhūmamḍaḷīm
Kings abandoning kingdom went; roamed for Bhagavant; / in kīrti-form became pure — on earth.
ऐसा जो कां योगेश्वर । अंतरीं प्रत्ययाचा विचार । उकलूं जाणे अंतर । प्राणीमात्रांचें । १२ ॥ ऐसी वृत्ति उदासीन । त्याहिवरी विशेष आत्मज्ञान । दर्शनमात्रें समाधान । पावती लोक
aisā jo kām yogeśvara | amtarīm pratyayācā vicāra | ukalūm jāṇe amtara | prāṇīmātrāmcem | 12 || aisī vṛtti udāsīna | tyāhivarī viśeṣa ātmajñāna | darśanamātrem samādhāna | pāvatī loka
Such a one — the yogeśvara — inwardly has the consideration of pratyaya; / knows to unlock the interior — of every creature. / Such detached vṛtti — and above that, special ātma-jñāna; / by mere darśana, samādhāna — people attain.
बहुतांसी करी उपाये । तो जनाच्या वाट्या न ये । अखंड जयाचे हृदये । भगवद्रूप
bahutāmsī karī upāye | to janācyā vāṭyā na ye | akhamḍa jayāce hṛdaye | bhagavadrūpa
Who arranges remedies for many; but does not come into the ways of people; / whose heart is unbroken — in Bhagavad-rūpa.
जनास दिसे हा दुश्चित । परी तो आहे सावचित । अखंड जयाचें चित्त । परमेश्वरीं
janāsa dise hā duścita | parī to āhe sāvacita | akhamḍa jayācem citta | parameśvarīm
To people he seems distracted; but he is alert. / Whose citta is unbroken — in Parameśvara.
उपासनामूर्तिध्यानीं । अथवा आत्मानुसंधानीं । नाहिं तरी श्रवणमननीं । निरंतर
upāsanāmūrtidhyānīm | athavā ātmānusamdhānīm | nāhim tarī śravaṇamananīm | niramtara
In upāsanā-mūrti-dhyāna; or ātma-anusamdhāna; / or in śravaṇa-manana — continuously.
पूर्वजांच्या पुण्यकोटी । संग्रह असिल्या गांठीं । तरीच ऐसीयाची भेटी । होये जनासी
pūrvajāmcyā puṇyakoṭī | samgraha asilyā gāmṭhīm | tarīca aisīyācī bheṭī | hoye janāsī
The crores of puṇya of ancestors — if gathered in one's knot — / only then such meeting — happens to people.
प्रचीतिविण जें ज्ञान । तो आवघाचि अनुमान । तेथें कैंचें परत्रसाधन । प्राणीयासी
pracītiviṇa jem jñāna | to āvaghāci anumāna | tethem kaimcem paratrasādhana | prāṇīyāsī
Jñāna without pratīti — is all inference. / There whence other-world-sādhana — for creatures?
याकारणें मुख्य प्रत्यये । प्रचीतिविण काम नये । उपायासारिखा अपाये । शाहाणे जाणती
yākāraṇem mukhya pratyaye | pracītiviṇa kāma naye | upāyāsārikhā apāye | śāhāṇe jāṇatī
For this reason, chiefly pratyaya; without pratīti nothing works. / Remedy-like harm — the wise know.
वेडें संसार सांडून गेलें । तरी तें कष्टकष्टोंचि मेलें । दोहिकडे अंतरलें । इहलोक परत्र
veḍem samsāra sāmḍūna gelem | tarī tem kaṣṭakaṣṭomci melem | dohikaḍe amtaralem | ihaloka paratra
The foolish abandoned samsāra and went; yet died of sheer pain; / missed on both sides — this-world and the other.
रागें रागें निघोन गेला । तरी तो भांडभांडोंचि मेला । बहुत लोक कष्टी केला । आपणहि कष्टी
rāgem rāgem nighona gelā | tarī to bhāmḍabhāmḍomci melā | bahuta loka kaṣṭī kelā | āpaṇahi kaṣṭī
In anger-anger he went off; then quarreling-quarreling died. / Pained many people; he too was pained.
निघोन गेला परी अज्ञान । त्याचे संगती लागले जन । गुरु शिष्य दोघे समान । अज्ञानरूपें
nighona gelā parī ajñāna | tyāce samgatī lāgale jana | guru śiṣya doghe samāna | ajñānarūpem
He left, but is ignorant; people joined his company. / Guru and śiṣya both alike — in ignorance-form.
आशावादी अनाचारी । निघोनि गेला देशांतरीं । तरी तो अनाचारचि करी । जनामध्यें
āśāvādī anācārī | nighoni gelā deśāmtarīm | tarī to anācāraci karī | janāmadhyem
Greedy, misbehaving, he went off to foreign lands. / He only misbehaves — among people.
गृहीं पोटेविण कष्टती । कष्टी होऊन निघोन जाती । त्यास ठाईं ठाईं मारिती । चोरी भरतां
gṛhīm poṭeviṇa kaṣṭatī | kaṣṭī hoūna nighona jātī | tyāsa ṭhāīm ṭhāīm māritī | corī bharatām
Struggling at home for belly, struggling they leave; / here and there they are beaten — on suspicion of theft.
संसार मिथ्या ऐसा कळला । ज्ञान समजोन निघोन गेला । तेणें जन पावन केला । आपणाऐसा
samsāra mithyā aisā kaḷalā | jñāna samajona nighona gelā | teṇem jana pāvana kelā | āpaṇāaisā
'Samsāra is mithyā' — so he knew; jñāna understood, he left. / By that, he purified people — like himself.
येके संगतीनें तरती । येके संगतीनें बुडती । याकारणें सत्संगती । बरी पाहावी
yeke samgatīnem taratī | yeke samgatīnem buḍatī | yākāraṇem satsamgatī | barī pāhāvī
By one kind of company, they cross; by another, they drown. / Therefore sat-sanga — should be seen well.
जेथें नाहीं विवेकपरीक्षा । तेथें कैंची असेल दीक्षा । घरोघरीं मागतां भिक्षा । कोठेंहि मिळेना
jethem nāhīm vivekaparīkṣā | tethem kaimcī asela dīkṣā | gharogharīm māgatām bhikṣā | koṭhemhi miḷenā
Where there is no vivek-examination — whence dīkṣā? / Begging alms door-to-door — not available anywhere.
जो दुसर्याचें अंतर जाणे । देश काळ प्रसंग जाणे । तया पुरुषा काय उणें । भूमंडळीं
jo dusaryācem amtara jāṇe | deśa kāḷa prasamga jāṇe | tayā puruṣā kāya uṇem | bhūmamḍaḷīm
He who knows another's interior; knows country, time, occasion — / what lack to such a puruṣa — on earth?
नीच प्राणी गुरुत्व पावला । तेथें आचारचि बुडाला । वेदशास्त्रब्राह्मणाला । कोण पुसे
nīca prāṇī gurutva pāvalā | tethem ācāraci buḍālā | vedaśāstrabrāhmaṇālā | koṇa puse
A low creature attained guru-hood — there ācāra itself sank. / Veda-śāstra-Brāhmaṇa — who asks?
ब्रह्मज्ञानाचा विचारू । त्याचा ब्राह्मणासीच अधिकारू । वर्णानां ब्रह्मणो गुरुः । ऐसें वचन
brahmajñānācā vicārū | tyācā brāhmaṇāsīca adhikārū | varṇānām brahmaṇo guruḥ | aisem vacana
The consideration of brahma-jñāna — its adhikāra is the Brāhmaṇa. / 'Varṇānām brāhmaṇo guruḥ' — such is the saying.
ब्राह्मण बुद्धिपासून चेवले । आचारापासून भ्रष्टले । गुरुत्व सांडून जाले । शिष्य शिष्यांचे
brāhmaṇa buddhipāsūna cevale | ācārāpāsūna bhraṣṭale | gurutva sāmḍūna jāle | śiṣya śiṣyāmce
Brahmins fell from the buddhi; fell from the conduct; / leaving guru-hood, they became — disciples of disciples.
कित्येक दावलमलकास जाती। कित्येक पीरास भजती । कित्येक तुरुक होती । आपले इछेनें
kityeka dāvalamalakāsa jātī | kityeka pīrāsa bhajatī | kityeka turuka hotī | āpale ichenem
Some go to dāval-malik; some worship pīrs; / some become Turk — by their own wish.
ऐसा कलयुगींचा आचार । कोठें राहिला विचार । पुढें पुढें वर्णसंकर । होणार आहे
aisā kalayugīmcā ācāra | koṭhem rāhilā vicāra | puḍhem puḍhem varṇasamkara | hoṇāra āhe
Such is the conduct of kali-yuga; where has consideration remained? / Further ahead, varṇa-sankara — will happen.
गुरुत्व आले नीचयाती । कांहींयेक वाढली महंती । शुद्र आचार बुडविती । ब्रह्मणाचा
gurutva āle nīcayātī | kāmhīmyeka vāḍhalī mahamtī | śudra ācāra buḍavitī | brahmaṇācā
Guru-hood came to low-castes; some mahantī has grown; / śūdras ruin the ācāra — of the Brāhmaṇa.
हें ब्रह्मणास कळेना । त्याची वृत्तिच वळेना । मिथ्या अभिमान गळेना । मूर्खपणाचा
hem brahmaṇāsa kaḷenā | tyācī vṛttica vaḷenā | mithyā abhimāna gaḷenā | mūrkhapaṇācā
This is not known to the Brāhmaṇa; his vṛtti does not change; / false pride does not leak — of foolishness.
राज्य नेलें म्लेंचिं क्षेत्रीं । गुरुत्व नेलें कुपात्रीं । आपण अरत्रीं ना परत्रीं । कांहींच नाहीं
rājya nelem mlemcim kṣetrīm | gurutva nelem kupātrīm | āpaṇa aratrīm nā paratrīm | kāmhīmca nāhīm
Kingdom has been taken by mleccha-kṣetras; guru-hood by unworthy; / oneself — neither here nor there — nothing.
ब्रह्मणास ग्रामणीनें बुडविलें। विष्णूनें श्रीवत्स मिरविलें । त्याच विष्णूनें श्रापिलें । फरशरामें
brahmaṇāsa grāmaṇīnem buḍavilem | viṣṇūnem śrīvatsa miravilem | tyāca viṣṇūnem śrāpilem | pharaśarāmem
Brāhmaṇas were sunk by village-heads; Viṣṇu bore the Śrīvatsa [mark]; / that same Viṣṇu was cursed — by Paraśurāma.
आम्हीहि तेचि ब्रह्मण । दुःखें बोलिलें हें वचन । वडिल गेले ग्रामणी करून । आम्हां भोवतें
āmhīhi teci brahmaṇa | duḥkhem bolilem hem vacana | vaḍila gele grāmaṇī karūna | āmhām bhovatem
We too are that same Brāhmaṇa; with sorrow this word is spoken. / Elders went, having made village-heads — around us.
अतांचे ब्रह्मणीं काये केलें । अन्न मिळेना ऐसें जालें । तुम्हा बहुतांचे प्रचितीस आलें । किंवा नाहीं
atāmce brahmaṇīm kāye kelem | anna miḷenā aisem jālem | tumhā bahutāmce pracitīsa ālem | kimvā nāhīm
What have the Brāhmaṇas today done? Food is not had, such it has become. / Has it come to your pratīti — or not?
बरें वडिलांस काये म्हणावें । ब्रह्मणाचें अदृष्ट जाणावें । प्रस्ंगें बोलिलें स्वभावें । क्ष्मा केलें पाहिजे
barem vaḍilāmsa kāye mhaṇāvem | brahmaṇācem adṛṣṭa jāṇāvem | prasmgem bolilem svabhāvem | kṣmā kelem pāhije
What should be said to elders? Brāhmaṇa's destiny — should be known. / Occasion-appropriately spoken by svabhāva — please forgive.