संत साहित्य · Dāsabodha · Dashak 7
Dashak 7 · Samāsa 5
44 ovis
श्रीराम ॥
केवळब्रह्म जें बोलिलें । तें अनुभवास आलें ।
आणि मायेचेंहि लागलें । अनुसंधान
śrīrāma ||
kevaḷabrahma jem bolilem | tem anubhavāsa ālem |
āṇi māyecemhi lāgalem | anusamdhāna
Śrīrāma. What was spoken as pure Brahman came to experience; and an anusandhāna of māyā too was attached.
ब्रह्म अंतरीं प्रकाशे । आणि मायाही प्रत्यक्ष दिसे ।
आतां हें द्वैत निरसे । कवणेपरी
brahma amtarīm prakāśe | āṇi māyāhī pratyakṣa dise |
ātām hem dvaita nirase | kavaṇeparī
Brahman shines within; and māyā is directly seen; now how is this duality dissolved?
तरी आतां सावधान । एकाग्र करूनियां मन ।
मायाब्रह्म हें कवण । जाणताहे
tarī ātām sāvadhāna | ekāgra karūniyām mana |
māyābrahma hem kavaṇa | jāṇatāhe
Now attentively, making the mind one-pointed — who is the knower of māyā-and-brahma?
सत्य ब्रह्माचा संकल्प । मिथ्या मायेचा विकल्प ।
ऐशिया द्वैताचा जल्प । मनचि करी
satya brahmācā samkalpa | mithyā māyecā vikalpa |
aiśiyā dvaitācā jalpa | manaci karī
True is the sankalpa of Brahman; false is the vikalpa of māyā; such chatter of duality — is done by the mind alone.
जाणे ब्रह्म जाणे माया । ते येक जाणावी तुर्या ।
सर्व जाणे म्हणोनियां । सर्वसाक्षिणी
jāṇe brahma jāṇe māyā | te yeka jāṇāvī turyā |
sarva jāṇe mhaṇoniyām | sarvasākṣiṇī
Knows Brahman, knows māyā — that one should be known as *turīyā*; because it knows all — all-witness.
ऐक तुर्येचें लक्षण । जेथें सर्व जाणपण ।
सर्वचि नाहीं कवण । जाणेल गा
aika turyecem lakṣaṇa | jethem sarva jāṇapaṇa |
sarvaci nāhīm kavaṇa | jāṇela gā
Hear the sign of turīyā: where all knowing-ness [is]; where all is not — who will know?
संकल्पविकल्पाची सृष्टी । जाली मनाचियें पोटीं ।
तें मनचि मिथ्या शेवटीं । साक्षी कवणु
samkalpavikalpācī sṛṣṭī | jālī manāciyem poṭīm |
tem manaci mithyā śevaṭīm | sākṣī kavaṇu
The sṛṣṭi of sankalpa-vikalpa arose in the belly of the mind; that mind itself is ultimately false — who is the witness?
साक्षत्व चैतन्यत्वसत्ता । हे गुण ब्रह्माचिया माथां ।
आरोपले जाण वृथा । मायागुणें
sākṣatva caitanyatvasattā | he guṇa brahmāciyā māthām |
āropale jāṇa vṛthā | māyāguṇem
Witness-ness, consciousness, authority — these qualities are imposed on Brahman's head; know — imposed vainly — by māyā's quality.
घटामठाचेनि गुणें । त्रिविधा आकाश हें बोलणें ।
मायेचेनि खरेंपणें । गुण ब्रह्मीं
ghaṭāmaṭhāceni guṇem | trividhā ākāśa hem bolaṇem |
māyeceni kharempaṇem | guṇa brahmīm
By the quality of pot-and-hut, the three-fold ākāśa is spoken; by māyā's truthfulness, qualities are [attributed] to Brahman.
जंव खरेपण मायेसी । तंवचि साक्षित्व ब्रह्मासी ।
मायेअविद्येचे निरासीं । द्वैत कैंचें
jamva kharepaṇa māyesī | tamvaci sākṣitva brahmāsī |
māyeavidyece nirāsīm | dvaita kaimcem
As long as māyā has truth, so long witness-ness is in Brahman; on the dissolution of māyā-avidyā — where is duality?
म्हणोनि सर्वसाक्षी मन । तेंचि जालिया उन्मन ।
मग तुर्यारूप ज्ञान । तें मावळोन गेलें
mhaṇoni sarvasākṣī mana | temci jāliyā unmana |
maga turyārūpa jñāna | tem māvaḷona gelem
Therefore the mind is the all-witness; itself becoming *unmanī* — then the turīyā-form jñāna — set and went.
जयास द्वैत भासलें । तें मन उन्मन झालें ।
द्वैताअद्वैतांचें तुटलें । अनुसंधान
jayāsa dvaita bhāsalem | tem mana unmana jhālem |
dvaitāadvaitāmcem tuṭalem | anusamdhāna
In whom duality appeared — that mind became *unmanī*; the anusandhāna of duality-advaita was cut.
एवं द्वैत आणि अद्वैत । होये वृत्तीचा संकेत ।
वृत्ति झालिया निर्वृत्त । द्वैत कैंचें
evam dvaita āṇi advaita | hoye vṛttīcā samketa |
vṛtti jhāliyā nirvṛtta | dvaita kaimcem
Thus duality and advaita — are signs of the disposition; when disposition becomes disposition-free — where is duality?
वृत्तिरहित जें ज्ञान । तेंचि पूर्ण समाधान ।
जेथें तुटे अनुसंधान । मायाब्रह्मींचें
vṛttirahita jem jñāna | temci pūrṇa samādhāna |
jethem tuṭe anusamdhāna | māyābrahmīmcem
Jñāna without disposition — that itself is full composure; where the anusandhāna of māyā-brahma is cut.
मायाब्रह्म ऐसा हेत । मनें कल्पिला संकेत ।
ब्रह्म कल्पनेरहित । जाणती ज्ञानी
māyābrahma aisā heta | manem kalpilā samketa |
brahma kalpanerahita | jāṇatī jñānī
'Māyā-brahma' — such an intention was imagined by the mind; Brahman is devoid of imagination — the jñānis know.
जें मनबुद्धिअगोचर । जें कल्पनेहून पर ।
तें अनुभवितां साचार । द्वैत कैंचें
jem manabuddhiagocara | jem kalpanehūna para |
tem anubhavitām sācāra | dvaita kaimcem
What is beyond mind-intellect; what is beyond imagination; on experiencing that truly — where is duality?
द्वैत पाहतां ब्रह्म नसे । ब्रह्म पाहतां द्वैत नासे ।
द्वैताद्वैत भासे । कल्पनेसी
dvaita pāhatām brahma nase | brahma pāhatām dvaita nāse |
dvaitādvaita bhāse | kalpanesī
Seeing duality, Brahman is not; seeing Brahman, duality perishes; duality-advaita appear — to imagination.
कल्पना माया निवारी । कल्पना ब्रह्म थावरी ।
संशय धरी आणि वारी । तेही कल्पना
kalpanā māyā nivārī | kalpanā brahma thāvarī |
samśaya dharī āṇi vārī | tehī kalpanā
Imagination removes māyā; imagination establishes Brahman; holding doubt and dispelling it — that too is imagination.
कल्पना करी बंधन । कल्पना दे समाधान ।
ब्रह्मीं लावी अनुसंधान । तेही कल्पना
kalpanā karī bamdhana | kalpanā de samādhāna |
brahmīm lāvī anusamdhāna | tehī kalpanā
Imagination causes bondage; imagination gives composure; attaching to Brahman — that too is imagination.
कल्पना द्वैताची माता । कल्पनाचि ज्ञप्ति तत्त्वता ।
बद्धता आणि मुक्तता । कल्पनागुणें
kalpanā dvaitācī mātā | kalpanāci jñapti tattvatā |
baddhatā āṇi muktatā | kalpanāguṇem
Imagination is the mother of duality; imagination itself is cognition in truth; bondage and mukti — by quality of imagination.
कल्पना अंतरीं सबळ । नसते दावी ब्रह्मगोळ ।
क्षण एक ते निर्मळ । स्वरूप कल्पी
kalpanā amtarīm sabaḷa | nasate dāvī brahmagoḷa |
kṣaṇa eka te nirmaḷa | svarūpa kalpī
Imagination within is powerful; shows a non-existent brahma-sphere; for a moment the pure — it imagines as svarūpa.
क्षण एक धोका वाहे । क्षण एक स्थिर राहे ।
क्षण एक पाहे । विस्मित हौनी
kṣaṇa eka dhokā vāhe | kṣaṇa eka sthira rāhe |
kṣaṇa eka pāhe | vismita haunī
For a moment carries danger; for a moment remains still; for a moment sees — astonished.
क्षण एकांत उमजे । क्षण एक निर्बुजे ।
नाना विकार करिजे । ते कल्पना जाणावी
kṣaṇa ekāmta umaje | kṣaṇa eka nirbuje |
nānā vikāra karije | te kalpanā jāṇāvī
For one moment there is solitude-understanding; for one moment confusion; many changes — know that as imagination.
कल्पना जन्माचें मूळ । कल्पना भक्तीचें फळ ।
कल्पना तेचि केवळ । मोक्षदात्री
kalpanā janmācem mūḷa | kalpanā bhaktīcem phaḷa |
kalpanā teci kevaḷa | mokṣadātrī
Imagination is the root of birth; imagination is the fruit of bhakti; imagination alone is — the mokṣa-giver.
असो ऐशी हे कल्पना । साधनें दे समाधाना ।
येऱ्हवीं हे पतना । मूळच कीं
aso aiśī he kalpanā | sādhanem de samādhānā |
yeṟhavīm he patanā | mūḷaca kīm
Enough — such is this imagination; by disciplines, gives composure; otherwise — it is the root of downfall.
म्हणोनि सर्वांचें मूळ । ते हे कल्पनाचि केवळ ।
इचें केलिया निर्मूळ । ब्रह्मप्राप्ती
mhaṇoni sarvāmcem mūḷa | te he kalpanāci kevaḷa |
icem keliyā nirmūḷa | brahmaprāptī
Therefore the root of all — is imagination alone; making it rootless — brings brahma-attainment.
श्रवण आणि मनन । निजध्यासें समाधान ।
मिथ्या कल्पनेचें भान । उडोनि जाय
śravaṇa āṇi manana | nijadhyāsem samādhāna |
mithyā kalpanecem bhāna | uḍoni jāya
Śravaṇa and manana; *nija-dhyāsa* — composure; the appearance of false imagination — flies away.
शुद्ध ब्रह्माचा निश्चय । करी कल्पनेचा जय ।
निश्चितार्थें संशय । तुटोनि जाय
śuddha brahmācā niścaya | karī kalpanecā jaya |
niścitārthem samśaya | tuṭoni jāya
The resolve of pure Brahman — wins over imagination; with definite meaning, doubt — is cut.
मिथ्या कल्पनेचें कोडें । कैसें राहे साचापुढें ।
जैसें सूर्याचेनि उजेडें । नासे तम
mithyā kalpanecem koḍem | kaisem rāhe sācāpuḍhem |
jaisem sūryāceni ujeḍem | nāse tama
How does the riddle of false imagination — remain before truth? As by the sun's light — darkness perishes.
तैसें ज्ञानाचेनि प्रकाशें । मिथ्या कल्पना हे नासे ।
मग हें तुटे आपैसें । द्वैतानुसंधान
taisem jñānāceni prakāśem | mithyā kalpanā he nāse |
maga hem tuṭe āpaisem | dvaitānusamdhāna
So by the light of jñāna — false imagination perishes; then this [imagination of] duality-anusandhāna — breaks spontaneously.
कल्पनेनें कल्पना उडे । जैसा मृगें मृग सांपडे ।
कां शरें शर आतुडे । आकाशमार्गीं
kalpanenem kalpanā uḍe | jaisā mṛgem mṛga sāmpaḍe |
kām śarem śara ātuḍe | ākāśamārgīm
By imagination, imagination departs; as a deer catches a deer; or as an arrow reaches an arrow — in the sky-path.
शुद्ध कल्पनेचें बळ । झालिया नासे शबल ।
हेंचि वचन प्रंजळ । सावध ऐका
śuddha kalpanecem baḷa | jhāliyā nāse śabala |
hemci vacana pramjaḷa | sāvadha aikā
The strength of pure imagination — when happens, destroys the impure; this very utterance — clearly listen attentively.
शुद्ध कल्पनेची खूण । स्वयें कल्पिजे निर्गुण ।
स्वस्वरूपीं विस्मरण । पडोंचि नेदी
śuddha kalpanecī khūṇa | svayem kalpije nirguṇa |
svasvarūpīm vismaraṇa | paḍomci nedī
The sign of pure imagination: oneself imagines the *nirguṇa*; does not allow forgetting of sva-svarūpa.
सदा स्वरूपानुसंधान । करी द्वैताचें निरसन ।
अद्वैतनिश्चयाचें ज्ञान । तेचि शुद्ध कल्पना
sadā svarūpānusamdhāna | karī dvaitācem nirasana |
advaitaniścayācem jñāna | teci śuddha kalpanā
Always doing svarūpa-anusandhāna; does removal of duality; the jñāna of advaita-resolution — that is pure imagination.
अद्वैत कल्पी ते शुद्ध । द्वैत कल्पी ते अशुद्ध ।
अशुद्ध तेंचि प्रसिद्ध । शबल जाणावें
advaita kalpī te śuddha | dvaita kalpī te aśuddha |
aśuddha temci prasiddha | śabala jāṇāvem
Imagining advaita is pure; imagining duality is impure; impure itself is famously — known as *śabala* (mixed).
शुद्ध कल्पनेचा अर्थ । अद्वैताचा निश्चितार्थ ।
आणि शबल ते व्यर्थ । द्वैत कल्पी
śuddha kalpanecā artha | advaitācā niścitārtha |
āṇi śabala te vyartha | dvaita kalpī
The meaning of pure imagination — the definite-meaning of advaita; and *śabala* is vain — imagines duality.
अद्वैतकल्पना प्रकाशे । तेच क्षणीं द्वैत नासे ।
द्वैतासरिसी निरसे । शबलकल्पना
advaitakalpanā prakāśe | teca kṣaṇīm dvaita nāse |
dvaitāsarisī nirase | śabalakalpanā
When advaita-imagination shines, at that very moment duality perishes; with duality — śabala-imagination is dispelled.
कल्पनेनें कल्पना सरे । ऐसें जाणावें चतुरें ।
शबल गेलियानंतरें । उरली ती शुद्ध
kalpanenem kalpanā sare | aisem jāṇāvem caturem |
śabala geliyānamtarem | uralī tī śuddha
By imagination, imagination exhausts — let the clever know; after the śabala has gone — what remains is pure.
शुद्ध कल्पनेचें रूप । तेंचि कल्पी स्वरूप ।
स्वरूप कल्पितां तद्रूप । होय आपण
śuddha kalpanecem rūpa | temci kalpī svarūpa |
svarūpa kalpitām tadrūpa | hoya āpaṇa
The form of pure imagination — it imagines the svarūpa; imagining the svarūpa, oneself becomes that-form.
कल्पनेसी मिथ्यत्व आलें । सहजचि तद्रूप झालें ।
आत्मनिश्चयें नाशिलें । कल्पनेसी
kalpanesī mithyatva ālem | sahajaci tadrūpa jhālem |
ātmaniścayem nāśilem | kalpanesī
When imagination becomes false, it spontaneously became that-form; destroyed by ātma-resolution — imagination.
जेचि क्षणीं निश्चय चळे । तेचि क्षणीं द्वैत उफाळे ।
जैसा अस्तमानीं प्रबळे । अंधकार
jeci kṣaṇīm niścaya caḷe | teci kṣaṇīm dvaita uphāḷe |
jaisā astamānīm prabaḷe | amdhakāra
At the very moment resolution falters, at that moment duality leaps up; as at sunset darkness strengthens.
तैसें ज्ञान होतां मलिन । अज्ञान प्रबळे जाण ।
याकारणें श्रवण । अखंड असावें
taisem jñāna hotām malina | ajñāna prabaḷe jāṇa |
yākāraṇem śravaṇa | akhamḍa asāvem
So when jñāna becomes impure, ajñāna strengthens — know; therefore śravaṇa — should be continuous.
आतां असो हें बोलणें जालें । आशंका फेडूं येका बोलें ।
जयास द्वैत भासलें । तें तूं नव्हेसी सर्वथा
ātām aso hem bolaṇem jālem | āśamkā pheḍūm yekā bolem |
jayāsa dvaita bhāsalem | tem tūm navhesī sarvathā
Enough this talk has happened; by a single word the doubt is cleared: he to whom duality appeared — is not you, not at all.
मागील आशंका फिटली । इतुकेन ही कथा संपली ।
पुढें वृत्ति सावध केली । पाहिजे श्रोतीं
māgīla āśamkā phiṭalī | itukena hī kathā sampalī |
puḍhem vṛtti sāvadha kelī | pāhije śrotīm
The previous doubt has cleared; with this much, this narrative has ended; listeners should next make the disposition attentive.