संत साहित्य · Dāsabodha · Dashak 16
Dashak 16 · Samāsa 9
29 ovis
पृथ्वीमधें लोक नाना । त्यास नाना उपासना ।
भावार्थें प्रवर्तले भजना । ठाईं ठाईं
pṛthvīmadhem loka nānā | tyāsa nānā upāsanā |
bhāvārthem pravartale bhajanā | ṭhāīm ṭhāīm
On earth various people — have various upāsanās; / with bhāvārtha engaged in bhajana — in various places.
अपुल्या देवास भजती । नाना स्तुती स्तवनें करिती ।
जे जे निर्गुण म्हणिती । उपासनेसी
apulyā devāsa bhajatī | nānā stutī stavanem karitī |
je je nirguṇa mhaṇitī | upāsanesī
They worship their own Deva; do various praises-stavas; / what they call nirguṇa — for upāsanā;
याचा कैसा आहे भाव । मज सांगिजे अभिप्राव ।
अरे हा स्तुतीचा स्वभाव । ऐसा आहे
yācā kaisā āhe bhāva | maja sāmgije abhiprāva |
are hā stutīcā svabhāva | aisā āhe
what is its bhāva? Tell me the purport. / O, this is the svabhāva of praise — it is so.
निर्गुण म्हणिजे बहुगुण । बहुगुणी अंतरात्मा जाण ।
सकळ त्याचे अंश हें प्रमाण । प्रचित पाहा
nirguṇa mhaṇije bahuguṇa | bahuguṇī amtarātmā jāṇa |
sakaḷa tyāce amśa hem pramāṇa | pracita pāhā
Nirguṇa means bahu-guṇa; bahu-guṇī is the Antarātmā, know; / all are its amśa — this is pramāṇa, see pratīti.
सकळ जनासी मानावें तें । येका अंतरात्म्यास पावतें ।
अधिकारपरत्वें तें । मान्य कीजे
sakaḷa janāsī mānāvem tem | yekā amtarātmyāsa pāvatem |
adhikāraparatvem tem | mānya kīje
What all people should accept — reaches the one Antarātmā. / Per adhikāra — is accepted.
श्रोता म्हणे हा अनुमान । मुळीं घालावें जीवन ।
तें पावे पानोपान । हे सध्या प्रचिती
śrotā mhaṇe hā anumāna | muḷīm ghālāvem jīvana |
tem pāve pānopāna | he sadhyā pracitī
Listener says: this inference — at root should pour water; / it reaches leaf-by-leaf — this is the present pratīti.
वक्ता म्हणे तुळसीवरी । उदक घालावें पात्रभरी ।
परी न थिरे निमिषभरी । भूमीस भेदे
vaktā mhaṇe tuḷasīvarī | udaka ghālāvem pātrabharī |
parī na thire nimiṣabharī | bhūmīsa bhede
Vaktā says: on tulasī — pour a pot of water; / but it does not settle an instant — pierces the earth.
थोरा वृक्षास कैसें करावें । सेंड्या पात्र कैसें न्यावें ।
याचा अभिप्राव देवें । मज निरोपावा
thorā vṛkṣāsa kaisem karāvem | semḍyā pātra kaisem nyāvem |
yācā abhiprāva devem | maja niropāvā
For a great tree what to do? How to bring a pot to its top? / Its purport — let Deva explain to me.
प्रजन्याचें उदक पडतें । तें तों मुळाकडे येतें ।
हात चि पावेना तेथें । काये करिती
prajanyācem udaka paḍatem | tem tom muḷākaḍe yetem |
hāta ci pāvenā tethem | kāye karitī
Rain-water falls; it comes to the root. / Hand does not reach there — what can they do?
सकळास मूळ सांपडे । ऐसें पुण्य कैचें घडे ।
साधुजनाचें पवाडे । विवेकीं मन
sakaḷāsa mūḷa sāmpaḍe | aisem puṇya kaicem ghaḍe |
sādhujanācem pavāḍe | vivekīm mana
To find the root of all — such puṇya, whence happens? / The sādhu-people spread — the mind to vivek.
तथापी वृक्षांचेनि पडिपाडें । जीवन घालितां कोठें पडे ।
ये गोष्टीचें सांकडें । कांहींच नाहीं
tathāpī vṛkṣāmceni paḍipāḍem | jīvana ghālitām koṭhem paḍe |
ye goṣṭīcem sāmkaḍem | kāmhīmca nāhīm
Nevertheless, by tree-proportion — where does water placed fall? / In this matter, difficulty — there is none.
मागील आशंकेचें निर्शन । होतां जालें समाधान ।
आतां गुणास निर्गुण । कैसें म्हणती
māgīla āśamkecem nirśana | hotām jālem samādhāna |
ātām guṇāsa nirguṇa | kaisem mhaṇatī
The previous doubt dispelled — samādhāna arose. / Now 'nirguṇa' to guṇa — how is it said?
चंचळपणें विकारलें । सगुण ऐसें बोलिलें ।
येर तें निर्गुण उरलें । गुणातीत
camcaḷapaṇem vikāralem | saguṇa aisem bolilem |
yera tem nirguṇa uralem | guṇātīta
By cañcala-form it transformed — is called saguṇa. / The rest remaining — is nirguṇa — guṇātīta.
वक्ता म्हणे हा विचार । शोधून पाहावें सारासार ।
अंतरीं राहातां निर्धार । नांव नाहीं
vaktā mhaṇe hā vicāra | śodhūna pāhāvem sārāsāra |
amtarīm rāhātām nirdhāra | nāmva nāhīm
Vaktā says: this consideration — examine sāra-asāra; / remaining within, the determination — has no name.
विवेकेंचि तो मुख्य राजा । आणि सेवकाचें नांव राजा ।
याचा विचार समजा । वेवाद खोटा
vivekemci to mukhya rājā | āṇi sevakācem nāmva rājā |
yācā vicāra samajā | vevāda khoṭā
The vivek alone is the chief king; and the servant's name 'king.' / Understand this consideration — dispute is false.
कल्पांतप्रळईं जें उरलें । तें निर्गुण ऐसें बोलिलें ।
येर तें अवघेंचि जालें । मायेमधें
kalpāmtapraḷaīm jem uralem | tem nirguṇa aisem bolilem |
yera tem avaghemci jālem | māyemadhem
What remained at kalpānta-pralaya — is called nirguṇa. / The rest all — happened in māyā.
सेना शाहार बाजार । नाना यात्रा लाहानथोर ।
शब्द उठती अपार । कैसे निवडावे
senā śāhāra bājāra | nānā yātrā lāhānathora |
śabda uṭhatī apāra | kaise nivaḍāve
Army, city, bazaar; various yātrās small-and-great; / words arise abundant — how to distinguish?
काळामधें प्रज्यन्यकाळ । मध्यरात्रीं होतां निवळ ।
नाना जीव बोलती सकळ । कैसे निवडावे
kāḷāmadhem prajyanyakāḷa | madhyarātrīm hotām nivaḷa |
nānā jīva bolatī sakaḷa | kaise nivaḍāve
In time, the rainy-season; at midnight becoming clear; / various jīvas all speak — how to distinguish?
नाना देश भाषा मतें । भूमंडळीं असंख्यातें ।
बहु ऋषी बहु मतें । कैसीं निवडावीं
nānā deśa bhāṣā matem | bhūmamḍaḷīm asamkhyātem |
bahu ṛṣī bahu matem | kaisīm nivaḍāvīm
Various countries, languages, doctrines — on earth-globe innumerable; / many ṛṣis, many doctrines — how to distinguish?
वृष्टी होतां च अंकुर । सृष्टीवरी निघती अपार ।
नाना तरु लाहानथोर । कैसे निवडावे
vṛṣṭī hotām ca amkura | sṛṣṭīvarī nighatī apāra |
nānā taru lāhānathora | kaise nivaḍāve
When rain occurs — sprouts on sṛṣṭi emerge endless; / various trees small-and-great — how to distinguish?
खेचरें भूचरें जळचरें । नाना प्रकारींचीं शरीरें ।
नान रंग चित्रविचित्रें । कैसी निवडावीं
khecarem bhūcarem jaḷacarem | nānā prakārīmcīm śarīrem |
nāna ramga citravicitrem | kaisī nivaḍāvīm
Sky-dwellers, land-dwellers, water-dwellers — various kinds of bodies; / various colors, varied — how to distinguish?
कैसें दृश्य आकारलें । नानापरीं विकारलें ।
उदंडचि पैसावलें । कैसें निवडावें
kaisem dṛśya ākāralem | nānāparīm vikāralem |
udamḍaci paisāvalem | kaisem nivaḍāvem
How has dṛśya taken form — in various ways transformed; / abundantly spread — how to distinguish?
पोकळीमधें गंधर्वनगरें । नाना रंग लाहनथोरें ।
बहु वेक्ति बहु प्रकारें । कैसीं निवडावीं
pokaḷīmadhem gamdharvanagarem | nānā ramga lāhanathorem |
bahu vekti bahu prakārem | kaisīm nivaḍāvīm
In the hollow, gandharva-cities — various colors, small-and-great; / many individuals, many kinds — how to distinguish?
दिवसरजनीचे प्रकार । चांदिणें आणी अंधकार ।
विचार आणी अविचार । कैसा निवडावा
divasarajanīce prakāra | cāmdiṇem āṇī amdhakāra |
vicāra āṇī avicāra | kaisā nivaḍāvā
Day-night divisions; moonlight and darkness; / consideration and non-consideration — how to distinguish?
विसर आणी आठवण । नेमस्त आणी बाष्कळपण ।
प्रचित आणी अनुमान । येणें रितीं
visara āṇī āṭhavaṇa | nemasta āṇī bāṣkaḷapaṇa |
pracita āṇī anumāna | yeṇem ritīm
Forgetting and remembering; rigorous and useless; / pratīti and inference — by this manner.
न्याय आणी अन्याय । होय आणी न होये ।
विवेकेंविण काये । उमजों जाणे
nyāya āṇī anyāya | hoya āṇī na hoye |
vivekemviṇa kāye | umajom jāṇe
Justice and injustice; is-and-is-not; / without vivek — what to understand?
कार्यकर्ता आणी निकामी । शूर आणी कुकर्मी ।
धर्मी आणी अधर्मी । कळला पाहिजे
kāryakartā āṇī nikāmī | śūra āṇī kukarmī |
dharmī āṇī adharmī | kaḷalā pāhije
Doer and useless; brave and wrong-doer; / righteous and unrighteous — must be known.
धनाढ्य आणि दिवाळखोर । साव आणि तश्कर ।
खरें खोटें हा विचार । कळला पाहिजे
dhanāḍhya āṇi divāḷakhora | sāva āṇi taśkara |
kharem khoṭem hā vicāra | kaḷalā pāhije
Wealthy and bankrupt; honest and thief; / true-false consideration — must be known.
वरिष्ठ आणि कनिष्ठ । भ्रष्ट आणी अंतरनिष्ठ ।
सारासार विचार पष्ट । कळला पाहिजे
variṣṭha āṇi kaniṣṭha | bhraṣṭa āṇī amtaraniṣṭha |
sārāsāra vicāra paṣṭa | kaḷalā pāhije
Superior and inferior; fallen and antara-niṣṭha; / sāra-asāra consideration clearly — must be known.