संत साहित्य · Dāsabodha · Dashak 17
Dashak 17 · Samāsa 9
21 ovis
स्थूळ सूक्ष्म कारण माहाकारण । ऐसे हे चत्वार देह जाण ।
जागृति स्वप्न सुषुप्ति पूर्ण । तुर्या जाणावी
sthūḷa sūkṣma kāraṇa māhākāraṇa | aise he catvāra deha jāṇa |
jāgṛti svapna suṣupti pūrṇa | turyā jāṇāvī
Sthūla, sūkṣma, kāraṇa, mahā-kāraṇa — such four bodies, know; / jāgṛti, svapna, suṣupti, full turyā — should be known.
विश्व तैजस प्राज्ञ । प्रत्यगात्मा हे अभिमान ।
नेत्रस्थान कंठस्थान हृदयस्थान । मूर्धनी ते
viśva taijasa prājña | pratyagātmā he abhimāna |
netrasthāna kamṭhasthāna hṛdayasthāna | mūrdhanī te
Viśva, Taijasa, Prājña; Pratyag-ātmā — these are the abhimāna; / eye-station, throat-station, heart-station; crown of head too.
स्थूळभोग प्रविक्तभोग । आनंदभोग आनंदावभासभोग ।
ऐसे हे चत्वार भोग । चौंदेहाचे
sthūḷabhoga praviktabhoga | ānamdabhoga ānamdāvabhāsabhoga |
aise he catvāra bhoga | caumdehāce
Sthūla-bhoga, pravikta-bhoga; ānanda-bhoga, ānanda-avabhāsa-bhoga; / these four bhogas — of four bodies.
अकार उकार मकार । अर्धमात्रा तो ईश्वर ।
ऐस्या मात्रा चत्वार । चौंदेहाच्या । । ४ ॥
तमोगुण रजोगुण । सत्वगुण शुद्धसत्वगुण ।
ऐसे हे चत्वार गुण । चौंदेहाचे
akāra ukāra makāra | ardhamātrā to īśvara |
aisyā mātrā catvāra | caumdehācyā | | 4 ||
tamoguṇa rajoguṇa | satvaguṇa śuddhasatvaguṇa |
aise he catvāra guṇa | caumdehāce
A, U, M; ardha-mātrā is Īśvara; / such four mātrās — of four bodies. / Tamo-guṇa, rajo-guṇa; sattva-guṇa, śuddha-sattva-guṇa; / these four guṇas — of four bodies.
क्रियाशक्ति द्रव्याशक्ती । इछाशक्ति ज्ञानशक्ती ।
ऐशा चत्वार शक्ती । चौंदेहाच्या
kriyāśakti dravyāśaktī | ichāśakti jñānaśaktī |
aiśā catvāra śaktī | caumdehācyā
Kriyā-śakti, dravya-śakti; icchā-śakti, jñāna-śakti; / such four śaktis — of four bodies.
ऐसीं हे बत्तिस तत्वें । दोहींचीं पन्नास तत्वें ।
अवघीं मिळोन ब्यासि तत्वें । अज्ञान आणी ज्ञान
aisīm he battisa tatvem | dohīmcīm pannāsa tatvem |
avaghīm miḷona byāsi tatvem | ajñāna āṇī jñāna
Such 32 tattvas; [plus] two's 50 tattvas; / all joined, 82 tattvas — of ajñāna and jñāna.
ऐसीं हे तत्वें जाणावीं । जाणोन माइक वोळखावीं ।
आपण साक्षी निरसावीं । येणें रितीं
aisīm he tatvem jāṇāvīm | jāṇona māika voḷakhāvīm |
āpaṇa sākṣī nirasāvīm | yeṇem ritīm
Such these tattvas should be known; knowing, recognize as māyika; / should be negated as oneself-witness — in this manner.
साक्षी म्हणिजे ज्ञान । ज्ञानें वोळखावें अज्ञान ।
ज्ञानाज्ञानाचें निर्शन । देहासरिसें
sākṣī mhaṇije jñāna | jñānem voḷakhāvem ajñāna |
jñānājñānācem nirśana | dehāsarisem
Sākṣī means jñāna; by jñāna recognize ajñāna; / destruction of jñāna-ajñāna — along with body.
ब्रह्मांडीं देह कल्पिले । विराट हिरण्यगर्भ बोलिले ।
ते हे विवेकें निर्शले । आत्मज्ञानें
brahmāmḍīm deha kalpile | virāṭa hiraṇyagarbha bolile |
te he vivekem nirśale | ātmajñānem
In brahmāṇḍa bodies were imagined; Virāṭ, Hiraṇya-garbha were spoken; / those by vivek are destroyed — by ātma-jñāna.
आत्मानात्माविवेक करितां । सारासारविचार पाहतां ।
पंचभूतांची माइक वार्ता । प्रचित आली
ātmānātmāviveka karitām | sārāsāravicāra pāhatām |
pamcabhūtāmcī māika vārtā | pracita ālī
Doing ātma-anātma-vivek; examining sāra-asāra-vicāra; / the māyika matter of pañca-bhūtas — came to pratīti.
अस्ति मांष त्वचा नाडी रोम । हे पांचहि पृथ्वीचे गुणधर्म ।
प्रत्यक्ष शरीरीं हें वर्म । शोधून पाहावें
asti māmṣa tvacā nāḍī roma | he pāmcahi pṛthvīce guṇadharma |
pratyakṣa śarīrīm hem varma | śodhūna pāhāvem
Bone, flesh, skin, nāḍī, hair — these five are guṇa-dharmas of pṛthvī; / directly in body this secret — should be searched-and-seen.
शुक्लीत श्रोणीत लाळ मूत्र स्वेद । हे आपाचे पंचकभेद ।
तत्वें समजोन विशद । करून घावीं
śuklīta śroṇīta lāḷa mūtra sveda | he āpāce pamcakabheda |
tatvem samajona viśada | karūna ghāvīm
White-fluid, red-fluid, saliva, urine, sweat — these are the five-fold bhedas of āpa; / understanding by tattvas, clarified — should be made.
क्षुधा त्रुषा आलस्य निद्रा मैथुन । हे पांचहि तेजाचे गुण ।
या तत्वांचें निरूपण । केलेंचि करावें
kṣudhā truṣā ālasya nidrā maithuna | he pāmcahi tejāce guṇa |
yā tatvāmcem nirūpaṇa | kelemci karāvem
Hunger, thirst, laziness, sleep, sex — these five are guṇas of tejas; / the nirūpaṇa of these tattvas — should be done-and-redone.
चळण वळण प्रासारण । निरोध आणि आकोचन ।
हें पंचहि वायोचे गुण । श्रोतीं जाणावे
caḷaṇa vaḷaṇa prāsāraṇa | nirodha āṇi ākocana |
hem pamcahi vāyoce guṇa | śrotīm jāṇāve
Motion, bending, extension, restraint, and contraction — / these five are guṇas of vāyu — listeners should know.
काम क्रोध शोक मोहो भये । हा आकाशाचा परिपाये ।
हें विवरल्याविण काये । समजों जाणें
kāma krodha śoka moho bhaye | hā ākāśācā paripāye |
hem vivaralyāviṇa kāye | samajom jāṇem
Kāma, krodha, śoka, moha, bhaya — this is the manner of ākāśa; / without examining this — what [can] be understood?
असो ऐसें हें स्थूळ शरीर । पंचविस तत्वांचा विस्तार ।
आतां सूक्ष्मदेहाचा विचार । बोलिजेल
aso aisem hem sthūḷa śarīra | pamcavisa tatvāmcā vistāra |
ātām sūkṣmadehācā vicāra | bolijela
So such is the sthūla body; expanse of 25 tattvas; / now the consideration of sūkṣma-deha — will be spoken.
अंतःकर्ण मन बुद्धि चित्त अहंकार । आकाशपंचकाचा विचार ।
पुढें वायो निरोत्तर । होऊन ऐका
amtaḥkarṇa mana buddhi citta ahamkāra | ākāśapamcakācā vicāra |
puḍhem vāyo nirottara | hoūna aikā
Antaḥkaraṇa, manas, buddhi, citta, ahamkāra — the consideration of ākāśa-pañcaka; / ahead vāyu, free of speech — listen.
व्यान समान उदान । प्राण आणी अपान ।
ऐसे हे पांचहि गुण । वायोतत्वाचे
vyāna samāna udāna | prāṇa āṇī apāna |
aise he pāmcahi guṇa | vāyotatvāce
Vyāna, samāna, udāna; prāṇa and apāna; / such these five guṇas — of vāyu-tattva.
श्रोत्र त्वचा चक्षु जिव्हा घ्राण । हें पांचहि तेजाचे गुण ।
आतां आप सावधान । होऊन ऐका
śrotra tvacā cakṣu jivhā ghrāṇa | hem pāmcahi tejāce guṇa |
ātām āpa sāvadhāna | hoūna aikā
Śrotra, tvacā, cakṣu, jihvā, ghrāṇa — these five are guṇas of tejas; / now āpa alertly — hear.
वाचा पाणी पाद शिस्न गुद । हे आपाचे गुण विशद ।
आतां पृथ्वी विशद । निरोपिली
vācā pāṇī pāda śisna guda | he āpāce guṇa viśada |
ātām pṛthvī viśada | niropilī
Speech, hand, foot, genital, anus — these are clear guṇas of āpa; / now pṛthvī clearly — is expounded.
शब्द स्पर्श रूप रस गंध । हे पृथ्वीचे गुण विशद ।
ऐसे हे पंचवीस तत्वभेद । सूक्ष्म देहाचे
śabda sparśa rūpa rasa gamdha | he pṛthvīce guṇa viśada |
aise he pamcavīsa tatvabheda | sūkṣma dehāce
Śabda, sparśa, rūpa, rasa, gandha — these are clear guṇas of pṛthvī; / such 25 tattva-divisions — of sūkṣma-deha.